Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
SANKCIJAS UN NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJA
10.04.2025.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-452/2025
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums piešķīris uzraudzības un kontroles institūcijai plašu rīcības brīvību gan likuma subjektiem nosakāmo pienākumu izvēlē, gan soda naudas apmēra noteikšanā, ja konstatēts pamats tās piemērošanai. Institūcijai, īstenojot minēto rīcības brīvību, jāizvērtē virkne apstākļu, kas var ietekmēt piemērojamās soda naudas pamatotību un samērīgumu, kā arī tai ir pienākums pamatot, kā tā nonākusi pie secinājuma par konkrētajā gadījumā piemērojamo soda naudas apmēru. Savukārt tiesai, pārbaudot likuma subjektam piemēroto sodu, jānoskaidro, vai institūcija ir pareizi izmantojusi tai piešķirto rīcības brīvību, jo likums nepiešķir tiesai tiesības pašai noteikt to, kāds būtu piemērotākais sods par privātpersonas pieļautajiem pārkāpumiem.
28.02.2025.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2025
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 2.panta 1.punkta 3.apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis”, kas ir autonoms Eiropas Savienības tiesību jēdziens, kas attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos, proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences.
30.01.2024.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-291/2024
Neatkarīgi no tā, vai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ir identificētas personas, kurām ir sankciju risks, katras personas atbildībā ir normatīvajos aktos starptautisko sankciju jomā noteikto prasību ievērošana un pienākumu izpilde.
Ja Uzņēmumu reģistrs tā vestajos reģistros norāda informāciju, ka personai ir sankciju risks, šāda reģistra rīcība šai personai rada faktiskas sekas, jo personas atzīšana par saistīto personu nozīmē, ka šai personai ir piemērojami ierobežojošie pasākumi. Līdz ar to, ja Uzņēmumu reģistrs tā vestajos reģistros norāda informāciju, ka personai ir sankciju risks, šī persona ir tiesīga pārsūdzēt šādu Uzņēmumu reģistra faktisko rīcību administratīvajā tiesā. Nav pieļaujama situācija, ka persona tiek atzīta par saistīto personu Padomes 2014.gada 17.marta Regulas (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība izpratnē, sakarā ar ko tai tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, taču vienlaikus šai personai netiek nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas iekļauj arī tiesības uz piekļuvi tiesai.
30.09.2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-92/2024
1. Par administratīvā akta pamatojumu Administratīvā procesa likuma 250.panta izpratnē ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts. Administratīvā akta pamatojuma (tā šaurākā nozīmē) maiņa nav pieļaujama, vienlaikus ir pieļaujams atbilstoši iestādes norādītajam pamatam konkretizēt piemērojamās tiesību normas. Proti, ir pieļaujama zināma administratīvā akta pamatojuma interpretācija un mazāk būtisku kļūdu izskaidrošana. Tāpat arī minētā norma neizslēdz iespēju tiesai vispusīgi noskaidrot to, vai iestādes lēmuma pamatā norādītie apstākļi tiešām pastāv.
2. No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izriet, ka no tā, kāds ir personas darbības veids, ir atkarīgs arī subjektam likumā noteikto pienākumu saturs un apjoms. Arī uzraudzības un kontroles institūciju rīcība visupirms ir atkarīga no tā, ar kādu darbības veidu likuma subjekts nodarbojas.
Tādējādi personas darbības veidam ir ietekme gan uz to, vai persona ir atzīstama par likuma subjektu, gan uz to, kā būtu novērtējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski, gan uz tālākajām procedūrām, kas ar šo risku novērtējumu ir saistītas. Secīgi – arī uzraudzības un kontroles institūcijām ir jārēķinās ar šiem darbības veidiem, kas citstarp ir pamatā risku novērtējumam, lai veiktu savas uzraudzības un kontroles funkcijas un novērtētu, vai likuma subjekts ir pieļāvis pārkāpumus.
3. Pamatojums (tā šaurākā nozīmē), saskaņā ar kuru persona tiek identificēta kā likuma subjekts, ir cieši saistīts ar lēmuma pamatojumu, kas noteic personai uzliktos pienākumus un atbildību par šo pienākumu neizpildi (jeb ir daļa no šā pamatojuma).
Līdz ar to, mainot pamatojumu, uz kura pamata persona ir atzīta par likuma subjektu, var mainīties arī tam likumā noteikto pienākumu saturs un apjoms, savukārt uzraudzības un kontroles institūcijai tās īstenotās uzraudzības un kontroles ietvaros var mainīties noskaidrojamo tiesisko un faktisko apstākļu loks, lai secinātu, vai likuma subjekts ir pieļāvis pārkāpumus un noteiktu atbildību par to. Šādos apstākļos pamatojuma maiņa nav pieļaujama.
31.01.2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-30/2024
1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto nepieciešamo pasākumu īstenošanai, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, jābalstās uz likuma subjekta veikto savu klientu risku novērtējumu. Proti, likuma subjekta veiktais klientu riska novērtējums ietekmē īstenojamo pasākumu apjomu, kas konkrētajā situācijā nepieciešams, lai noskaidrotu un pārliecinātos par klienta patieso labuma guvēju. Attiecīgi klientam ar augstāku risku nepieciešami plašāki pārbaudes pasākumi, lai izslēgtu šaubas par patiesā labuma guvēja atbilstību. Ja klientu risks ir novērtēts kā augsts, likuma subjektam ir pienākums ar īpašu rūpību noskaidrot un pārliecināties par savu klientu patieso labuma guvēju atbilstību. Kā arī dokumentēt attiecīgos pasākumus, lai uzraugošajai iestādei būtu iespēja pārliecināties par likuma subjekta īstenoto klientu izpēti un lai likuma subjektam būtu iespēja pierādīt, ka tas ir izpildījis likumā noteikto pienākumu saistībā ar klienta izpētes veikšanu un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu.
2. Juridiskās personas patiesais labuma guvējs var būt gan dalībnieks, gan arī cita fiziskā persona, kas īsteno kontroli pār uzņēmumu, pieņemot lēmumus un gūstot labumu no šīs juridiskās personas. Tieši šā iemesla dēļ minētā likuma subjektam ir pienākums noskaidrot un pārliecināties par katra sava klienta patieso labuma guvēju, noskaidrojot nevis formālo, bet patieso jeb reālo labuma guvēju.
05.06.2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-26/2024
1. Iekšējās kontroles sistēmas izveides mērķis ir nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, tostarp nosakot arī darbinieku pienākumus. Iekšējās kontroles sistēmai ir jākalpo tam, lai ne tikai likumā, bet arī praktiski ikdienas darbībā būtu iedibinātas un darbotos noteiktas procedūras, lai katram likuma subjekta darbiniekam, kura darba pienākumi saistīti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, būtu skaidri saprotamas tiesības, pienākumi un rīcība. Gan darbinieku apmācība, gan skaidri un likuma subjekta individuālajai struktūrai un funkcijām piemēroti procedūru apraksti palielina drošību, ka likuma prasības tiks ievērotas.
Tādējādi likuma subjektam papildus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 7.pantā noteiktajām minimālajām prasībām ir pienākums iekšējās kontroles sistēmā ietvert kārtību, kādā likuma subjekts izpilda arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.2pantā noteiktos pienākumus. Minētajā tiesību normā ir paredzēta kārtība, kādā konstatē aizdomīgus darījumus un ziņo par tiem Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds pienākums paredzams, lai sasniegtu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas mērķi.
2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma var palīdzēt identificēt aizdomīgus darījumus likuma subjekta specifiskajos apstākļos, taču iekšējās kontroles sistēmas piemērošana nedrīkst novest pie tā, ka likuma subjekta iekšienē veidojas no likuma atšķirīga izpratne par aizdomīga darījuma jēdzienu un pazīmēm. Likumā minēto pazīmju esības novērtējumam katrā konkrētajā gadījumā ir jābūt objektīvam atbilstoši likumā noteiktajam vai uzraudzības un kontroles institūcijas noteiktajam.
3. Jēdziena „augsta riska trešā valsts” saturs konkrēti ir norādīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 12.1punktā, tāpēc „augsta riska trešo valstu” noteikšanā nav jāvērtē citi avoti kā vien tie, kas noteikti šajā tiesību normā. Tādējādi, lai arī minētā likuma 6.panta 1.1daļas 2.punktā Latvijas Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums ir norādīts kā avots, kas jāņem vērā, veicot riska novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, tas nav avots, ar ko varētu pamatot tieši valsts atzīšanu par augsta riska trešo valsti.
28.06.2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-18/2024
Enerģētikas likuma 105.panta pirmās un otrās daļas izpratnē brīdinājums ir viens no ietekmēšanas līdzekļiem jeb soda veidiem par pārkāpumu. Brīdinājums ir patstāvīgs soda veids un tā mērķis ir mudināt pārkāpumu novērst, bet vienlaikus arī sodīt pārkāpēju. Tas vien, ka šāds soda veids nerada tādas tiesiskās sekas, kas izpaužas nelabvēlīga pienākuma (kā, piemēram, pienākuma samaksāt soda naudu) veidā, nenozīmē, ka personai nevar būt pamatota interese šo sodu tā nepamatotas piemērošanas gadījumā atcelt.
Fakts, ka personai ir piemērots jebkāds sods, jau pats par sevi rada negatīvas sekas. Soda piemērošana norāda uz to, ka persona ir izdarījusi pārkāpumu. Lai arī tiesību akti pārkāpuma atkārtotību nedz kā kvalificējošu pazīmi, nedz kā atbildību pastiprinošu apstākli neparedz, tomēr nav izslēgts, ka, izvērtējot to, vai vēlāk piemērojams sods būs samērīgs un atbilstošs, var tikt ņemts vērā tas, ka persona jau vienreiz par līdzīgu pārkāpumu ir sodīta un vai iepriekš piemērotais sods ir bijis pietiekami atturošs.
Tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai piemērot sodu par Enerģētikas likuma pārkāpumiem ir daļa no sodu tiesībām kā plašākas tiesību nozares. Nav pamata pieņemt, ka administratīvo pārkāpumu procesā piemērota brīdinājuma gadījumā personai var būt interese un tiesības lūgt piemēroto sodu atcelt, bet gadījumā, ja sods piemērots ārpus administratīvo pārkāpumu procesa, šādas tiesības personai zūd. Arī šādā gadījumā personai var būt interese, lai tiktu atzīts, ka tā nav izdarījusi pārkāpumu un ka sods tai ir piemērots nepamatoti.
2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[D]/2024
1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.panta septītā daļa nav interpretējama tādējādi, ka jebkuri naudas līdzekļi, kuru izcelsmes legalitāte kredītiestādē vēl nav pārbaudīta, nevar tikt izmantoti kā kredītiestādes likvīdos aktīvus veidojošs elements ar mērķi stabilizēt kredītiestādes finansiālo situāciju. Minētā norma neparedz, ka visi kredītiestādes klientu līdzekļi to izpētes stadijā (vēl nav pārbaudīti vai par kuriem tiek veiktas pārbaudes) ir pielīdzināmi noziedzīgi iegūtajiem vai prezumējami par tādiem, kas izslēdzami no komerctiesiskās apgrozības un tādējādi būtu pakļaujami Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteiktajiem ierobežojumiem un naudas līdzekļu izslēgšanai no kredītiestādes bilances aktīviem, tostarp no likvīdo līdzekļu apmēra.
2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.panta septītajā daļā noteiktais pienākums pārtraukt darījuma attiecības ar klientu rodas vienīgi tādā situācijā, kad kredītiestādei vispār nav iespējams pārliecināties par klienta līdzekļu izcelsmi, kā arī nav iespējams šādu izpēti pēc būtības veikt.
25.07.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-351/2023
Situācijā, kad sabiedrība faktiski veic saimniecisko darbību un nav konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus, sabiedrība neatbilst tipiskajai juridisko personu grupai, uz ko ir mērķēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkta tvērums. Līdz ar to šādā situācijā tiesai ir pamats vērtēt, vai, ņemot vērā arī šīs normas mērķi, konkrētais gadījums nebūtu atzīstams par netipisku un vai sekas, kas rodas sabiedrībai izslēgšanas rezultātā no komercreģistra, atbilst samērīguma principam. Samērīguma pārbaude ir veicama arī obligāta administratīvā akta gadījumā.
29.12.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-204/2023
1. Apstāklis, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts klientu identificējošo informāciju ir ieguvis no publiski pieejama avota, neatbrīvo to no pienākuma pienācīgi dokumentēt iegūto informāciju, lai citstarp uzraugošajai iestādei pierādītu, ka likuma subjekts ir izpildījis likumā noteiktos pienākumus, un lai attiecīgi uzraugošā iestāde to varētu pārbaudīt un pārliecināties par to.
2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ikvienā gadījumā jānoskaidro klienta patiesais labuma guvējs, un nepieciešamo pasākumu īstenošanai, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, jābūt balstītai uz likuma subjekta novērtējumu par savu klientu riskiem. Tādējādi likuma subjekta klientu riska novērtējums var ietekmēt veicamo pasākumu apjomu, kas konkrētajā situācijā nepieciešams, lai noskaidrotu un pārliecinātos par klienta patieso labuma guvēju. Attiecīgi klientam ar augstāku risku ir nepieciešami plašāki pārbaudes pasākumi, lai izslēgtu šaubas par patiesā labuma guvēja atbilstību. Tomēr no minētā likuma 18.panta normām neizriet, ka apstākļos, kad likuma subjekts savu klientu risku novērtējis kā zemu, likuma subjekts vispār ir atbrīvojams no pienākuma veikt jebkādas darbības, lai pienācīgi pārliecinātos par klientu patiesajiem labuma guvējiem. Tieši pretēji – jebkura likuma subjekta pienākums ir ne tikai noskaidrot, bet arī pārliecināties par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību, tostarp iegūstot šo informāciju minētā likuma 18.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.
3. Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma normām, Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā esošajām personām ir pienākums veikt vairāku pasākumu kopumu, lai novērstu šo personu iesaistīšanos starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā, kā arī izvairīšanos no to izpildes. Šo pienākumu izpilde nodrošina citstarp to, ka uzraugāmā persona neuzsāk gadījuma rakstura darījumus vai neturpina darījumus ar personu, kas pakļauta starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām. Tas savukārt nozīmē, ka minētā likuma subjektam gan pirms darījuma attiecību nodibināšanas, gan darījuma attiecību laikā jāveic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, vai klients, tā patiesais labuma guvējs vai pārstāvis nav pakļauts sankcijām.
Minētā likuma subjekta deklaratīvā norāde par klientu pārbaudi sankciju sarakstos, bez jebkādiem citiem šo pārbaudi apstiprinošiem pierādījumiem, nav pietiekams pamats, lai konstatētu, ka attiecīgā pārbaude patiešām tika veikta un nav pieļauts Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1panta pārkāpums.
28.12.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-169/2023
1. No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normām izriet, ka Valsts ieņēmumu dienestam kā uzraudzības un kontroles institūcijai ir piešķirta plaša rīcības brīvība par minētā likuma pārkāpumiem katrā konkrētajā gadījumā noteikt likuma subjektam piemērojamo sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru.
Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 10.oktobra ar rīkojumu Nr. 456 apstiprinātās vadlīnijas „Sankciju noteikšanas vadlīnijas par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas Legalizācijas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem” ir izstrādātas, lai nodrošinātu ārējo tiesību normu – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma – vienveidīgu un paredzamu piemērošanu un privātpersonu tiesību ievērošanu. Vadlīnijas veicina vienlīdzīgu sankciju piemērošanu, un arī sašaurina Valsts ieņēmumu dienesta rīcības brīvību sankciju piemērošanā. Tās ir saistošas pašai iestādei, nevis privātpersonai, un tās nosaka detalizētākus kritērijus piemērojamo sankciju veida un apmēra noteikšanai noteiktajos apstākļos. Vadlīnijas ir arī vērstas uz soda noteikšanas procesa lielāku caurskatāmību un vienveidīgu praksi, kas vērsta uz konkrētu mērķi – nodrošināt privātpersonu tiesību un vienlīdzības principa ievērošanu.
Pārkāpums rodas, kad likuma subjekts neievēro nevis vadlīnijas, bet gan konkrētā likuma prasības, kuru praktiskai piemērošanai ir izstrādātas vadlīnijas. Arī sankcijas likuma subjektam, tiek piemērotas par likuma pārkāpumu, nevis vadlīniju neievērošanu.
2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums neparedz īpašu regulējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēja pazīmēm atkarībā no juridiskās personas veida vai darbības būtības, bet nosaka vienotus kritērijus patiesā labuma guvēja noskaidrošanai. Juridiskā persona ir juridiska fikcija, ko vienmēr kontrolē fiziska persona. Līdz ar to nav iespējama situācija, kurā juridiskai personai, arī biedrībai, vispār nepastāv patiesais labuma guvējs. Tādējādi arī biedrības patieso labuma guvēju noskaidrošanai ir piemērojams minētajā likumā noteiktais regulējums.
Vienlaikus nav izslēgtas situācijas, kurās patiesā labuma guvēja noskaidrošana var būt apgrūtināta vai noteiktos apstākļos pat neiespējama. Šādos gadījumos, ir piemērojama minētā likuma 18.panta septītā daļa. Šajā tiesību normā ir paredzēta patiesā labuma guvēja noteikšanas kārtība gadījumos, kad likuma subjekts ir izmantojis visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus, bet objektīvi nav izdevies noskaidrot nevienu fizisko personu – patieso labuma guvēju –, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs. Šādos gadījumos minētais likums arī nosaka likuma subjekta pienākumu atbilstoši pamatot un dokumentēt darbības, ko likuma subjekts veicis, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju.
22.12.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-163/2023
1. Nosakot kritērijus personas iekļaušanai riska personu sarakstā, likumdevējs ir apzinājis un uzskaitījis tos gadījumus, kas vispārīgi identificē pazīmes, kas pašas par sevi jau norāda uz nepieciešamību atturēt šīm pazīmēm atbilstošu personu no iesaistīšanās komerctiesiskajā vidē. Iestādei ne vienmēr būs zināmi apstākļi, kādēļ konkrētais gadījums ir atšķirīgs no likumā vispārīgi paredzētā tipiskā gadījuma, vai arī tā varētu konkrētajā situācijā pēc savas iniciatīvas nespēt pietiekami vispusīgi novērtēt, ka iekļaušana riska personu sarakstā varētu būt nesamērīga. Tādēļ visupirms personai pašai būtu jānorāda uz apstākļiem, kas varētu liecināt par to, ka tās darbības nerada draudus nodokļu sistēmas darbībai un attiecīgi tās iekļaušana riska personu sarakstā ir nesamērīga. Piemēram, par tādiem būtu atzīstami apstākļi, no kuriem redzams, ka nodokļu maksātāja rīcība ir bijusi vērsta uz tās pienākumu nodokļu jomā izpildi.
2. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta „e” apakšpunkts nosaka vairākus kritērijus, kuriem izpildoties komercsabiedrības amatpersona ir iekļaujama riska personu sarakstā. Viens no normā minētajiem kritērijiem ir tāds, ka komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Nozīme minētā kritērija izpildē ir tieši maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā faktam.
Ziņas par maksātnespējas procesa norisi un maksātnespējas lietu ir ierakstāmas maksātnespējas procesa reģistrā, kas ir publiski pieejams un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Tomēr tiesību normas neparedz, ka minētajā reģistrā ierakstāmo ziņu vidū būtu ziņas par to, kad tiesā ir iesniegts maksātnespējas pieteikums.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā faktu, kas ir viens no kumulatīvajiem priekšnoteikumiem personas atbilstības riska personas kritērijiem konstatēšanai, nevar pārliecināties, ielūkojoties reģistrā. Tas norāda, ka attiecīgā fakta, ka nepastāv (ir zudis) pamats personas iekļaušanai sarakstā, paziņošana dienestam pamatā tiek pārnesta uz pašu personu, kurai savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nolūkā ir jāgādā, ka attiecīgā informācija pēc iespējas nekavējoties tiek paziņota iestādei.
Personas paziņojums dienestam par tās veiktajām darbībām, kuru rezultātā ir zudis pamats tās iekļaušanai sarakstā, ir pamats dienestam lemt par personas izslēgšanu no saraksta. No personas līdzīga rīcība sagaidāma arī tad, ja apstākļi, kas izslēdz tās esību riska personu sarakstā, iestājas pirms lēmuma par iekļaušanu riska personu sarakstā pieņemšanas. Tāpēc darīt zināmu faktu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu primāri ir pašas personas atbildība.
3. Tādu ziņu, kas norāda, ka ir zudis pamats personas iekļaušanai riska personu sarakstā, vēlāka sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam var būt pamats personas izslēgšanai no riska personu saraksta, bet nevar būt pamats lēmuma par iekļaušanas sarakstā atzīšanai par prettiesisku.
28.12.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-150/2023
1. Termiņš klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanai, pēc kura izbeigšanās tie ir iznīcināmi, ir paredzēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma subjektam savā darbībā ir pienākums ievērot minētā likuma normu, un tam nav tiesību savā iekšējās kontroles sistēmā noteikt citu attiecīgās informācijas un dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas termiņu.
2. Likuma subjekta iegūtā un glabājamā informācija par saviem klientiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ piekļuve tai ir jānodrošina tikai tām personām un darbiniekiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildei.
Tādējādi likuma subjektam jānodrošina attiecīgās informācijas aizsardzība pret izpaušanu trešajām personām gan attiecīgās informācijas glabāšanas laikā, gan arī beidzoties likumā noteiktajam informācijas glabāšanas termiņam, nosakot informācijas iznīcināšanas kārtību, lai novērstu tās nepamatotu nonākšanu trešo personu rīcībā.
Personu datu apstrāde ietver arī personu datu iznīcināšanu jeb dzēšanu. Tādējādi, lai pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma paredzētā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām attiecīgie dati netiktu apstrādāti nelikumīgi, tostarp nelikumīgi nenonāktu trešo personu rīcībā, ir pamatota prasība likuma subjektiem iekšējās kontroles sistēmā paredzēt kārtību, kādā tiek tehniski nodrošināta šo datu iznīcināšana.
3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6.panta pirmā daļa uzliek likuma subjektam pienākumu novērtēt ne tikai savu klientu, bet arī savai darbībai piemītošus riskus, kas ir pamats likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai. Likuma subjekta savas darbības un tā klientu darbības riski ir nošķirami.
Likuma subjektam ir pienākums apzināt un dokumentēt savas saimnieciskās darbības risku novērtējumu un attiecīgās darbības neveikšana ir atzīstama par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6.panta pirmās daļas pārkāpumu. Arī tad, ja likuma subjekts uzskata, ka tā darbībai nepastāv vai pastāv zemi riski, tas bija jānovērtē un attiecīgais novērtējums jādokumentē iekšējās kontroles sistēmā, lai uzraugošajai iestādei būtu iespēja pārliecināties par šāda novērtējuma atbilstību un pamatotību.
06.11.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-131/2023
Iestādei piešķirta plaša rīcības brīvība par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem katrā konkrētajā gadījumā noteikt likuma subjektam piemērojamo sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, pirms tam apsverot piemērotās sankcijas un tās apmēra lietderīgumu un samērīgumu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums paredz, ka iestādei, īstenojot attiecīgo rīcības brīvību, jāizvērtē visi būtiskie, tostarp likuma 77.panta trešajā daļā ietvertie apstākļi. Savukārt tiesai, piemērojot minētā likuma 77. un 78.panta normas, jānoskaidro, vai iestāde ir atpazinusi tai piešķirto rīcības brīvību, vai tā nav pārkāpusi rīcības brīvības robežas, un vai tā pareizi izmantojusi piešķirto rīcības brīvību.
12.12.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-119/2023
Ierobežojumi finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem sniegt pakalpojumus klientam, kas ir sankciju subjekts atbilstoši Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, un neizpildīt darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir sankciju subjekts atbilstoši Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, ir noteikti ar ārēju normatīvu aktu. Tāpēc personai nav pieteikuma tiesību pārsūdzēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aicinājumu nesniegt finanšu pakalpojumus sankcijām pakļautām personām, jo šāda rīcība nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību administratīvā procesa likuma izpratnē.
06.12.2023.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-110/2023
1. Attiecībā uz faktiem, kas veicina personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis iestādei. Turklāt katram procesa dalībniekam ir pienākums pierādīt savus apsvērumus. Tādējādi tieši juridiskās personas interesēs, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai, ir sniegt paskaidrojumus un pierādījumus par sava klienta saimnieciskās darbības specifiku, kas atbilstoši tās apgalvotajam izskaidro konkrēto maksājumu veidu. Ja juridiska perona uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta un tiesas secinājumi attiecībā uz tās klienta darījumiem nav pareizi vai neatbilst faktiskajiem apstākļiem, ir pamatoti sagaidīt, ka tā sniegs plašāku un detalizētāku skaidrojumu savam apgalvojumam, atspēkojot dienesta konstatētos apstākļus un izdarītos secinājumus. Ja persona nevar šādu skaidrojumu sniegt, tad tā nevar atsaukties uz klienta saimnieciskās darbības specifiku. Tiesai nav par katru cenu jāmeklē personas apgalvojumu apstiprinoši pierādījumi. Tiesas pienākums nav arī meklēt pierādījumus par labu vienam vai otram procesa dalībniekam. Tiesas pienākums ir novērtēt dalībnieku apgalvojumus un to apstiprinošus pierādījumus. Personas deklaratīvi un bez plašāka skaidrojuma izteikti apgalvojumi nevar būt pamats tiesas secinājumu apšaubīšanai.
2. Juridiskai personai, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai, jāapzinās, ka tās saimnieciskajā darbībā pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks. Līdz ar to šajā nozarē strādājošajiem komersantiem jāpievērš īpaša vērība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildei. Minētā likuma subjekta pienākums izpētīt un uzraudzīt klientus ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. Nedokumentējot klientu izpētes pasākumus, uzraudzības un kontroles institūcijai nav iespējams pārliecināties, vai likuma subjekts vispār ir izpētījis un uzraudzījis klientu. Tas ir atzīstams par būtisku minētā likuma pārkāpumu. Pārkāpuma atzīšanā par būtisku ir jāņem vērā arī pieļautā pārkāpuma ilgums un sistemātiskums, kā arī paša komersanta atbildība par izdarīto pārkāpumu.
Soda naudas noteikšanā par izdarīto pārkāpumu ir ņemami vērā visi būtiskie apstākļi, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 77.panta trešajā daļā norādītie. Tomēr minētajā likumā paredzētais būtisko apstākļu uzskaitījums nav izsmeļošs. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības ņemt vērā arī citus apstākļus, kas konkrētajā gadījumā atzīstami par būtiskiem soda naudas noteikšanai. Turklāt apstāklis, ka komersants iepriekš nav izdarījis līdzīgus pārkāpumus, lai arī ir viens no izvērtējamiem kritērijiem, pats par sevi nav izšķirošs pamats soda naudas noteikšanai un nevar tikt ņemts vērā atrauti no citiem būtiskiem apstākļiem.
Samērīgs soda naudas apmērs ir izvērtējams un nosakāms katrā konkrētajā gadījumā iepretim juridiskās personas finansiālajam stāvoklim. Komersanta finansiālais stāvoklis tiek vērtēts tikai no tāda viedokļa, lai piemērotā soda nauda neradītu maksātnespējas situāciju. Tas, ka uzliktā soda nauda personai rada finansiālu slogu, neliecina par maksātnespējas situāciju. Ja soda naudas apmērs neradītu likuma subjektam nekādu finansiālu slogu, attiecīgā sankcija nesasniegtu savu sodīšanas un prevencijas mērķi.
17.11.2021.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-926/2021
1. No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums 18.1panta ceturtās daļas un 18.2panta pirmās daļas izriet nepieciešamība komersantam, pirmkārt, noskaidrot pašam un, otrkārt, iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju un dokumentus par visām personām, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole pār to. Gadījumos, kad starpniecība tiek veikta, izmantojot vairākas personas, ir būtiska visu starpniecībā iesaistīto personu noskaidrošana.
2. Pilnvērtīga Uzņēmuma reģistrā iekļautās informācijas adekvātuma, pareizības un aktualitātes pārbaude ir iespējama tikai tad, ja reģistram ir tiesības pieprasīt sniegtās informācijas dokumentāru pamatojumu. Turklāt, tā kā Latvijā Uzņēmumu reģistrs ir atbildīgā iestāde par informācijas reģistrāciju, tieši tam savas kompetences ietvaros ir pienākums veikt informācijas pārbaudi.
10.03.2021.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-70/2021
1. Kredītiestāžu likuma 196.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētā sankcija – pienākums kredītiestādes padomei atsaukt no amata kredītiestādes valdes locekli – ir nozīmīga, jo būtībā liedz ieņemt šo un citus vadošus amatus gan tajā pašā, gan citās kredītiestādēs sakarā ar neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai. Piemērotais aizliegums ieņemt noteiktus amatus grauj personas reputāciju. Šāda sankcija ir pielīdzināma sodam krimināllietā.
2. Kredītiestāžu likuma 196.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētā sankcija – soda naudas uzlikšana vērtējama konkrētās lietas kontekstā. Tā var tikt atzīta par būtisku un attiecīgi sodam krimināllietā pielīdzinātu sankciju, ja piemērots Kredītiestāžu likuma 198.panta desmitās daļas 2.punkts, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības uzlikt amatpersonai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro.
3. Kredītiestāžu likuma 196.pantā sankcijas nav iedalītas pamatsodos un papildsodos, taču tas nav šķērslis piemērot vairākas sankcijas par vienu pārkāpumu, ciktāl to attaisno nepieciešamība pilnīgi noregulēt izveidojušos situāciju. Proti, iestādei, piemērojot vairākas attiecīgajā pantā minētās sankcijas, ir jāpamato, kādēļ tikai vienas vai tikai otras sankcijas piemērošana nesasniegtu tiesību normā minēto mērķi.
